Synopsis: Why are the Marshallese here? Maybe we should ask America.
Welina e nā makamaka heluhelu mai ka lā puka mai i Makanoni a i kona welo ‘ana aku i ka mole ‘olu o Lehua.
Ke kākau nei au i kēia mo’olelo i ‘ike nā kānaka a pau i kahi mo’olelo o nā kānaka o Mākala ‘Ailana. A ke lana nei ka mana’o, e pau kuhihewa iā ‘Aipō. ‘O ke kumu i ulu ai ka mana’o e kākau i kēia mo’olelo, ua nui nā kānaka e ho’ohalahala ana a e ho’ohenehene ana me ka mana’o ‘ino i nā kānaka Mākala ‘Ailana e noho nei ma Hawai’i nei. Nui nō ho’i ka po’e namunamu e ‘ōlelo ana, lilo ke kālā o ke aupuni o Hawai’i iā lākou a pēlā aku. A nui nō ho’i ka po’e ‘ōlelo hō’ino i ua lāhui nei. Ua mana’o au, hana lākou pēlā ma muli o ka maopopo ‘ole o ka mo’olelo o nā kānaka Mākala iā lākou. Inā i maopopo ka mo’olelo iā lākou, inā ua ‘olu’olu iki mai paha ka na’au.
‘O kekahi ‘ōlelo namunamu i lohe ‘ia, ua nui loa nā Mākala i ne’e mai i kēia pae’āina ‘o Hawai’i. Akā, ‘a’ole lākou i hele mai i ‘ane’i no ka māka’ika’i ‘ana a no ka ho’onanea wale nō. Ke mana’o nei au, ua nui paha ko lākou aloha i ko lākou ‘āina hānau, iā Mākala ‘Ailana.
He aha ko lākou kumu i ne’e mai ai i ‘ane’i? E nīnau kākou i ke aupuni o ‘Amelika. Maopopo nō i nā luna aupuni o laila. [Akā, ‘a’ole paha i laha ia mo’olelo ma nā puke kula aupuni o ‘Amelika.] I pō’ino ‘o Mākala ‘Ailana a me kona mau kānaka iā ‘Amelika.
Pehea lākou i pō’ino ai iā ‘Amelika? Penei. I ka lā mua o Malaki o ka makahiki 1954, ua ho’opahū a’ela ke aupuni o ‘Amelika i ka pōkā pahū ea māmā loa ma ka mokupuni pālahalaha ‘o Pīkini. Ua minamina loa ia, ‘oiai, ua hiki aku ka lelehuna ‘ino’ino ma kekahi mau mokupuni pālahalaha li’ili’i ‘ekolu.
Ua minamina nō. Ua mana’o nā Mākala, he hau ia lelehuna e helele’i ana ma ko lākou ‘āina, a no laila, e pā’ani ana nā keiki. A ‘o ia ka mea o lākou i pō’ino ai. A he māna’ona’o ka hopena ke nānā aku. ‘O ko lākou pō’ino ia iā ‘Amelika. He ‘alu’alu kohu ‘ole nō ka hapanui o nā keiki a nā wāhine e hānau ana ma hope o ia lā. Pau nō ho’i ka pono o ke kai. He po’e lawai’a lākou, a pau ka hie o kā lākou mea’ai. A ua nui nō nā pilikia o ke olakino.
No laila, ‘o ka ho’oponopono ‘ana i ka pilikia, ‘o ke kuleana ia o ke aupuni o ‘Amelika. Akā, e like me ka mea ma’a mau, ‘a’ole ‘o ‘Amelika e ho’okō i kona kuleana. Hana ‘ino aku i ka ‘āina, a i ke kanaka paha, a ‘o kona hā’awi akula nō ia i ka honi aloha me ka waiho aku o ka pōpilikia o ka ‘āina a me nā kānaka.
A i hele mai nā kānaka Mākala i Hawai’i nei, no ka mea, ‘o ia ka ‘āina kokoke loa i ko lākou one hānau, kahi e loa’a ai nā kōkua like ‘ole.
‘A’ole e ho’okō nei ‘o ‘Amelika i kona kuleana. A ‘o ka mea kaumaha, eia nō nā kānaka Mākala e ‘ōlelo hō’ino ‘ia nei e ka lehulehu me ka nānā ‘ole o nā luna aupuni o ‘Amelika. Pehea lā e pono ai?
‘Auhea ‘oukou e nā makamaka heluhelu, ke lohe ‘oukou i nā kānaka i ka ‘ōlelo hō’ino i ka po’e Mākala, e hō’ike aku i ka mo’olelo, i maopopo, i hewa nō i ke aupuni o ‘Amelika.
E ho’ouna ‘ia mai n leka i mua, ‘o ia ho’i ‘o Laiana Wong a me Kekeha Solis ma ka pahu leka uila ma lalo nei:
» kwong@hawaii.edu
» rsolis@hawaii.edu
a i ‘ole ia, ma ke kelepona:
» 956-2627 (Laiana)
» 956-2627 (Kekeha)
This column is coordinated by Kawaihuelani Center for Hawaiian Language at the University of Hawai’i at Mānoa.